KRITISKĀ MASA

Sākumā ieklausies nosaukumā – ”velo parāde”… Vai nerodas sajūta, ka dodoties tur, tu būsi  eksponāts, ko izrādīs; rets dzīvnieks, ko aiz siksniņas izved pastaigā – parādē?

Domnieki un politiķi arī paspīdēs – izmetot mazu apli policistu pavadībā, varēs demonstratīvi parādīt, kā viņi ”solidarizējas” ar riteņbraucējiem un cik ļoti viņiem ”rūp” riteņbraucēju problēmas (uz pāris stundām). Neļauj viņiem atslābt un plūkt laurus tikai par to vien , ka viņi vienreiz gadā uz pāris stundām ar riteni izbrauc Rīgas ielās.

Aicinājumā piedalīties domes rīkotajā velo parādē ir norādīts: ”Jo tikai 1. maija Rīgas velo parādē galvaspilsētas centrālās ielas pieder riteņbraucējiem!” Tas nemaz netiek īpaši slēpts – jā, tikai 1.maijā! Riteņbraucēji, nemaz neceriet, ka vēl kaut vienu dienu gadā jums varētu piederēt Rīgas centrālās ielas. Velo parādes laikā tiks radīta ikdienas apstākļiem pilnībā neatbilstoša situācija – ielas slēgtas auto satiksmei, policijas eskorts, domes izstrādāts brauciena maršruts… Velosipēdisti Rīgas ielās negrib justies droši un ievēroti vienu reizi gadā, mēs gribam tā justies ik dienu. Šādi organizēta parāde garantē riteņbraucējiem mākslīgu drošību uz vienu dienu, taču pilnībā ignorē būtiskās problēmas. Ja uz pāris stundām tiešām tiks uzburta ilūzija par velosipēdistu kā svarīgu satiksmes dalībnieku, tad jau 2.maijā, braucot ar savu ričuku pa Rīgas ielām, tu ātri atgriezīsies realitātē.

Arī  velo parādes maršruts (Brīvības piemineklis -> Z. A. Meirovica bulvāris -> Kr.Valdemāra iela -> Raiņa bulvāris -> Brīvības iela -> Bruņinieku iela -> Sporta iela -> Skanstes iela -> Hospitāļu iela -> Brasas tilts -> Gaujas iela -> Meža prospekts -> Janševska prospekts -> Mežaparka lielā estrāde.) aizdzen riteņbraucējus prom no centra . No Brīvības pieminekļa pa taisno laukā uz Mežaparku, simboliski parādot, kur, domesprāt, ir riteņbraucēju īstā vieta – nomalē, parkā, izklaides vai sporta pēc pabraukājot apkārt pa mežu nevis Rīgas centra ielās kā pilntiesīgiem satiksmes dalībniekiem.  Tā nav velo brīvība braukt pa noteiktu maršrutu no punkta A līdz punktam B. Tā nav velo brīvība pa sānu ielām tikt izdzītiem ārā no centra. Velosipēdists drīkst veidot pats savu maršrutu, un kritiskajā masā to visi kopā arī darīsim. „Kritiskā masa” nav ilūzija. Tā ne tikai parāda, kāda jau ir velobraucēja ikdiena, bet arī kāda būs nākotne, pieaugot velosipēdistu skaitam: veloceliņu trūkums Rīgas centra ielās, neiecietīgi policisti, nikni autovadītāji, neapmierināti gājēji, negadījumi, apmales, __________ (ieraksti pats).

Tāpēc tiekamies 1. maijā plkst. 13 pie Dailes teātra, jo kritiskās masas izdošanās ir tavās rokās!!!